Pilsoniskā sabiedrība kā demokrātiskas vērtības pamatprincips iegūst arvien lielāku nozīmi gan Latvijas iekšējās attīstības, gan Eiropas Savienības kontekstā. Tā ir sabiedrības forma, kurā pilsoņi aktīvi piedalās pilsoniskajos procesos, veido valsts politiku, izmanto demokrātiskās tiesības un cenšas uzlabot sabiedrības kopējo labklājību. Pilsoniskās sabiedrības veidošanā un attīstībā svarīga loma ir gan Latvijas, gan Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas nodrošina demokrātijas, cilvēktiesību un pilsoniskās līdzdalības principu ievērošanu.
Latvijas kontekstā pilsoniskā sabiedrība ir pamatota uz Satversmes vērtībām un garantijām. Piemēram, Latvijas Satversmes 1. un 2. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un suverēna demokrātiska republika, kurā valsts vara pieder tautai. Tas veicina valdības atbildību pret iedzīvotājiem un nodrošina pilsoniskās līdzdalības iespējas politikas veidošanā. Tāpat Latvijas Republikas Satversmē iekļauti principi par cilvēktiesību ievērošanu, taisnīgumu un valsts atvērtību sabiedrības piedalīšanās procesos.
Pilsoniskās sabiedrības attīstību un veidošanu Latvijā atbalsta arī Biedrību un nodibinājumu likums, kas nodrošina iedzīvotāju iespēju organizēties, veidot nevalstiskas organizācijas, aktīvi piedalīties pilsoniskajās iniciatīvās un aizstāvēt savas intereses. Normatīvais regulējums garantē biedrībām un nodibinājumiem tiesības, tajā skaitā, bet ne tikai, veikt publiskas kampaņas un izplatīt informāciju, tādējādi veicinot aktīvu pilsonisko līdzdalību.
Eiropas Savienībā pilsoniskā sabiedrība tiek atbalstīta arī ar dažādiem instrumentiem un politikas pamatnostādnēm. ES Līguma 15. pants uzsvēra dalībvalstu pienākumu veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, un Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komiteja (EESC) ir struktūra, kas nodrošina pilsonisko sabiedrību un sociālās partnerības ietekmi ES politikas veidošanā.
Turklāt Eiropas Savienības programmas, piemēram, Erasmus+ vai Eiropas pilsonības programma, sniedz finansiālu atbalstu projektiem un iniciatīvām, kas veicina pilsonisko iesaistīšanos, sabiedrības informētību par Eiropas jautājumiem un daudzkulturālu dialogu.
Kopumā pilsoniskā sabiedrība ir būtisks demokrātijas elements, kas veicina aktīvu pilsoņu piedalīšanos politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā. Tā ir svarīga gan Latvijas, gan Eiropas Savienības attīstības sastāvdaļa, kas pamatojas uz likumiem un normatīvajiem aktiem, nodrošinot iedzīvotāju tiesības, brīvības un iespējas veidot sabiedrības attīstību.