Cieņa kā Demokrātiskā Vērtība Latvijā un Eiropas Savienībā

Cieņa ir viena no pamatvērtībām, kas ir būtiska demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanai gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). Tā ir cieņa pret cilvēktiesībām, individuālajām brīvībām, kā arī pret dažādu indivīdu un grupu viedokļiem un identitātēm.

Cieņa Latvijas normatīvajos aktos

Latvijas Republikas Satversmes 1. pantā, kas nosaka to, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, ietver arī atsauci uz cieņu. Proti, cilvēka cieņa ir neaizskarama un tās aizskaršana ir aizliegta. Latvijas Republikas Satversmes preabula jeb ievads, kā arī visa Latvijas Republikas Satversme kopskatā pauž Latvijas apņemšanos garantēt ikviena indivīda cieņu un aizsargāt to no jebkādiem pārkāpumiem.

Cieņas aizsardzība administratīvajās tiesībās

Administratīvā Atbildības Likums, kas nesen aizstājis Latvijas Administratīvās Pārkāpumu Kodeksu, turpina nodrošināt cieņu un taisnīgumu. Likuma mērķis ir reglamentēt administratīvās atbildības formas un piemērošanas kārtību. Tas ietver gan noteikumus par administratīvo sodu piemērošanu, gan personas tiesību un brīvību ierobežošanu gadījumos, kad tā ir pamatota un proporcionāla.

Piemēram, administratīvā atbildība var tikt piemērota gadījumos, kad persona pārkāpj sabiedrisko kārtību vai citus sabiedrības noteiktos noteikumus. Tomēr šīs atbildības piemērošanai jābūt saskaņā ar personas tiesību ievērošanu un cieņu. Likums nosaka, ka administratīvais sods nedrīkst pārsniegt pamatotības robežas, un soda veids un apmērs jāizvēlas tā, lai tas būtu proporcionāls pārkāpuma smagumam.

Cieņa un civiltiesības

Ir vairākas tiesību normas, kuras ir paredzētas Civillikumā, ar mērķi aizsargāt personas cieņu. Proti, Civillikuma 1635. pants regulē personas cieņas aizsardzību. Šis pants nosaka, ka ikviena persona ir tiesīga uz aizsardzību pret citu personas cieņu aizskarošu informāciju vai darbībām. Tas ietver situācijas, kad, piemēram, informācija tiek publiskota bez personas atļaujas un var radīt zaudējumus vai morālas ciešanas. Šāds tiesiskais pamats nodrošina aizsardzību pret necieņpilnu rīcību un izsaka apņemšanos cīnīties pret tādu darbību, kas apdraud personas cieņu. 

Tāpat Latvijas Republikas Civillikuma 2352.1 pants nosaka tiesības un procedūru personas goda un cieņas aizsardzībai gadījumos, kad tās ir aizskarošas ziņas, kas neatbilst patiesībai. Šis pants ietver vairākus svarīgus aspektus:

1. Tiesība uz ziņu atsaukšanu tiesas ceļā: Šis pants nodrošina, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskaro viņa godu un cieņu, ja izplatītājs nevar pierādīt, ka šīs ziņas atbilst patiesībai. Tas nozīmē, ka personas ir aizsargātas pret nepamatotiem un kaitīgiem apgalvojumiem, kas varētu kaitēt viņu reputācijai un cieņai.
2. Atsaukšana presē: Ja aizskarošas ziņas ir izplatītas presē un tās nepatiesas, šādā gadījumā tiek prasīts arī to atsaukšana presē. Tas ir svarīgi, lai nepatiesu informāciju izlabotu tajos pašos medijos, kur tiek publicēts sākotnējais apgalvojums. Tas nodrošina, ka publiskums saņem pareizo informāciju.
3. Atsaukšana dokumentos: Ja nepatiesas ziņas ir iekļautas dokumentos (piemēram, rakstos, paziņojumos utt.), šādos gadījumos arī šos dokumentus jāapmaina ar koriģētu informāciju. Tas garantē, ka nepatiesa informācija netiek saglabāta un izplatīta.
4. Atsaukšanas kārtība: Gadījumos, kas nav saistīti ar presi vai dokumentiem, tiesību akti nosaka, ka atsaukšanas kārtību noteiks tiesa. Tas nozīmē, ka, ja persona uzskata, ka viņas cieņa ir aizskarta nepatiesu informāciju izplatīšanas dēļ un izplatītājs nepiekrīt šo informāciju atsaukt, attiecīgais tiesu instances nosakts, vai ziņas ir jāatsauc un kādā veidā.

Kopumā šis Civillikuma pants veicina personas cieņas un goda aizsardzību, nodrošinot procedūru, kā uzskatāmas ziņas, kas varētu būt kaitīgas un nepatiesas, tiek atsauktas vai izlabotas. Tas palīdz uzturēt taisnīgumu un aizsargāt personas reputāciju pret nepamatotiem apsūdzījumiem un izskaidrojumiem.

Cieņas aizsardzība krimināltiesībās

Krimināllikuma 157. pants reglamentē noziegumu, kas saucas "neslavas celšana." Šis pants aizsargā personas cieņu un godu, aizliedzot apzināti izplatīt nepatiesus, otru personu apkaunojošus izdomājumus publiski vai masu saziņas līdzekļos.

Iepriekšminētā likuma panta pirmajā daļā tiek noteikts, ka, ja persona apzināti izplatījusi nepatiesus, otru personu apkaunojošus izdomājumus publiski (tostarp mutvārdos) vai sacerējumā, tai ir saucama pie atbildības. Šāda rīcība tiek nosaukta par "neslavas celšanu."

Ši panta otrā daļa attiecas uz situācijām, kad neslavas celšana notiek masu saziņas līdzekļos, piemēram, laikrakstos, televīzijā vai interneta portālos. Šāda rīcība tiek vērtēta kā nopietnāka un tāpēc paredz stingrākus sodus.

Tas, kāds sods tiks piemērots, un tā lielums, ir atkarīgs no situācijas apstākļiem un no tā, cik nopietni ir aizskaroši apgalvojumi un kādā veidā tie tika izplatīti. Šis pants ir svarīgs, lai aizsargātu personas cieņu un godu un nodrošinātu, ka cilvēki neizmanto nepatiesas informācijas izplatīšanu, lai kaitētu citiem. 

Eiropas Cilvēktiesību Konvencija (ECHR) un Līdztiesības Principi

Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas dalībvalsts, un tā apņemas ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses principus. ECHR nodrošina pamattiesības un brīvības, ieskaitot tiesības uz dzīvību, privātumu, brīvību no necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un vārda brīvību.

Līdztiesības principi, kas ietverti gan Latvijas, gan ES tiesību aktos, nodrošina, ka ikvienam indivīdam ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no dzimuma, reliģiskās pārliecības, rases, etniskās izcelsmes u.c. Tas ir svarīgs elements cieņas nodrošināšanai sabiedrībā.

Secinājums

Cieņa ir viena no galvenajām vērtībām demokrātiskās sabiedrībās, un gan Latvija, gan Eiropas Savienība to ievēro un aizsargā ar vairākiem normatīvajiem aktiem. Administratīvā Atbildības Likums un ECHR nodrošina pamatprincipus, kas garantē indivīda tiesības un cieņu, īpaši attiecībā uz administratīvo atbildību un personas brīvību ierobežošanu gadījumos, kad tas ir attaisnojams un likumīgs. Līdztiesības principi nodrošina vienlīdzīgu attieksmi un aizsargā pret diskrimināciju. Visi šie aspekti kopā veido pamatu cieņas veicināšanai un aizsardzībai Latvijā un Eiropas Savienībā.