Demokrātija un brīvība ir cieši saistīti jēdzieni, kuri veido mūsdienu sabiedrību pamatvērtības un ir neatsverama daļa gan no Latvijas, gan Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Šie jēdzieni atspoguļo cilvēktiesību un individuālās brīvības cienīšanu, tiesisko valsti un politisku līdzdalību, kas ir būtiski demokrātijas uzturēšanai un attīstībai.
Brīvības un demokrātijas būtība
Brīvība ir neatsverama cilvēktiesību sastāvdaļa, kas ietver individuālas un kolektīvas tiesības paust savas domas, reliģiskās pārliecības, biedrošanās brīvību, izvēli, izpausmes brīvību un daudzas citas. Brīvība nozīmē iespēju dzīvot, strādāt un pilnveidoties, nepārkāpjot citu cilvēku tiesības vai sabiedrības kopējo labumu.
Demokrātija ir politiskās sistēmas forma, kurā vara pieder tautai un tiek īstenota caur brīvām un taisnīgām vēlēšanām, tiesiskumu un normatīvo aktu hierarhijas ievērošanu. Demokrātijas pamatelementi ietver valsts iestāžu atbildību pilsoniskajai sabiedrībai, valsts varas dalīšanu vairākos varas līmeņos un cilvēktiesību aizsardzību.
Latvijas normatīvie akti
Latvija kā neatkarīga valsts vērtē cilvēka pamattiesības un brīvību aizsardzību ļoti nopietni. Latvijas Satversme ir centrālais normatīvais akts, kas garantē pamata cilvēktiesību un brīvību ievērošanu. Piemēram, Latvijas Republikas Satversmē ir noteikts tiesību aktu hierarhijas princips, kas nodrošina, ka jebkurš tiesību akts, kas ierobežo brīvības, jāpamato ar likumā noteiktiem mērķiem un tā ierobežojumu apjomu.
Turklāt Latvijas likumi nodrošina preses un mediju brīvību, reliģisko un dzīvesveida brīvību, kā arī aizliedz diskrimināciju un aicina uz vienlīdzību. Latvijas tiesību akti arī regulē politiskās partijas un pilsoniskās biedrības dibināšanas un darbības noteikumus, veicinot pilsonisku līdzdalību un demokrātisko procesu.
Eiropas Savienības normatīvie akti
Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir apņēmušās ievērot pamattiesības un veicināt demokrātiju saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Pamattiesību Harta garantē vairākas brīvības, tostarp domas brīvību, vārda brīvību, reliģijas brīvību un biedrošanās brīvību. Tajā ir noteikts arī tiesiskuma principa ievērošana un aizsardzība pret diskrimināciju.
Eiropas Savienība cenšas veicināt sabiedrības demokrātisko līdzdalību un valsts iestāžu pārredzamību. Tā uzskata, ka brīva, godīga un atklāta politiskā konkurence ir būtiska demokrātijas uzturēšanai un pilsoņu uzticībai politiskajam procesam.
Secinājums
Brīvība un demokrātija veido mūsdienu sabiedrības pamatu, nodrošinot cilvēkiem tiesības paust savas domas, piedalīties politiskajā procesā un izvēlēties savu nākotni. Latvija un Eiropas Savienība ir izveidojušas normatīvus aktus, lai aizsargātu šīs vērtības, veicinātu tiesiskumu un veidotu pilsonisku, brīvu sabiedrību. Šie normatīvie akti nodrošina pamatu, uz kura balstās demokrātija un cilvēktiesību ievērošana.